23216 | MAT 1:3 | Jutä iqu, Peresi iqueqätä, Sela iqueqätä kanique. Iŋgueqiyqä känai, Tema iiyi. Peresi iqu, Eslonä iqueqä kanique. Eslonä iqu, Lamä iqueqä kanique. |
23229 | MAT 1:16 | Jekopä iqu, Josepä iqueqä kaniqu ekqe. Josepä iqu, Mäliyaqä qokique. Mäliyai, Jisasi Iqueqä känaiyi. Iquenyqe, qu tii ätätqäŋuwi. “Ämaqä Tqu, Iqu Kraisi ne ämineyätŋqä Goti Hanjuwä Iqu atäuŋuä ikqä Iquvi.” |
23251 | MAT 2:13 | Iqua ae uwqaŋguwäŋgaŋi, Naqä Iqueqä eŋätqä hŋqu, Josepä ique wätqeu äwimetä ätukqe. “Heroti iqu, Ymeqä Tquenyqä qävqä itä, päsätŋqä iqiyä. Iŋi si ävautnä, Ymeqä Iquesä, känäutä itmetnä, itaŋga Isipä iuŋqä zä ätuma äwätnä, pmatŋqeqä” ätukqe. “Nyi si aŋgumä ktqaŋgmdqäŋgaŋqäuä.” |
23276 | MAT 3:15 | I tquaŋga Jisasi Iqu kimaŋi, “Qäyä eenä. Täŋgaŋi Nyi äktqä-pa, ii imäkiyä. Goti Hanjuwä Iqueqä äwiŋqä eeqänäŋi qäyunä timäutŋqe, ye suqä ii imäkeŋqeqä” ätukqe. Iŋgaŋi Jonä iqu kukŋuä duŋi qänaknä ikqe. |
23278 | MAT 3:17 | Iŋgaŋi qäukuä yätutaŋi, maŋä hŋqu tiiŋä äqäŋgqe. “Ämaqä Tqu, Ŋqä Ymeqä Nyi kiiŋä änyinätŋqä Iqueqä. Ŋqä äwqä imdaŋi, Iquenyqä aquvänä änyinätqänä” ätukqe. |
23283 | MAT 4:5 | Iqu iiŋä tquaŋga, Setänä iqu Ique Jerusälemä Goti Hanjuwä Iqueqä aŋä-himqä iuŋqä ätuma äwäqe, hiqäva-imäkqä aŋä atääqä iu ätqäteqe, “Si Goti Hanjuwä Iqueqä Ymequki etaŋgutqe, qua mäŋi ikuapmävä” ätukqe. “Tiiŋä etaŋgi, Goti Hanjuwä Iqueqä bukä iuŋi, tii äqänä. |
23284 | MAT 4:6 | ‘Goti Hanjuwä Iqu iqueqä eŋätqä iqua äŋguänä mikipŋqä ätuäŋqiyä. Tqä yuki hikä iu hui matävqä isŋqä diŋqe, iqua hipae hevqä mäkiqutäpŋqäuä.’ ” |
23332 | MAT 5:29 | Tqä hiŋuä ämuaŋgisaŋi suqä quvqeuŋqä äkiyqiyämeqaŋgutqe, huätä ätquätnä bi tnämävä. Si iiŋä imäkqaŋgtqe, tqä huiwitaŋä hmbu yuuwä ätänäŋqä-qe, suqä quvqä iiŋä mimäkqä iŋä-qae, saqä huiwi, tä quvqä iqu äsäŋqä iu matnämäuqä ipŋqäuä. Huiwä hmbi yuuwä ätänäŋqe, ii haŋä-iqä wäŋqäpiyqä. Tä duŋqä uwqe, haŋä-iqä naqänäŋiqä. |
23333 | MAT 5:30 | Itaŋga tqä hipa ämuaŋgisaŋi suqä quvqeŋqä äkiyqiyämeqaŋgutqe, huätä ätävätnä bi tnämävä. Si iiŋä imäkqaŋgtqe, tqä huiwitaŋä hmbu yuuwä ätänäŋqä-qe, suqä quvqä iiŋä mimäkqä iŋä-qae, saqä huiwi, tä quvqä iqu äsäŋqä iu matnämäuqä ipŋqäuä. Huiwä hmbi yuuwä ätänäŋqe, ii haŋä-iqä wäŋqäpiyqä. Tä duŋqä uwqe, haŋä-iqä naqänäŋiqä.” |
23355 | MAT 6:4 | Iiŋä etaŋgi suqä tqu zä witätŋqeqä. Iŋi tqä Tniqu zä wiqä imä hiŋuä äqunäŋqe, Iqu suqä iutaŋi kima ktapäniqeqä. |
23357 | MAT 6:6 | Iŋi si Goti Hanjuwä Iquenyqä tääqä ätätŋäŋgaŋi, aŋä hiqŋqä ämaqä maeqä iŋgisa äwätnä, qŋqaŋä ämäyeŋi, zä äpmanä tääqä tquätŋqe. Si iiŋä imäkqaŋgŋäŋgaŋi, tqä Tniqu zä wiqä imä hiŋuä äqunäŋqe, Iqu tqä suqä iutaŋi, kima ktapäniqeqä. |
23360 | MAT 6:9 | Iŋi he tääqe, tiiŋä tqäpŋqeqä. ‘Neqä Apä Qäukuä Yätu Äpmeŋä Iquki, Tqä yoqe huiziquau ämäwqätäuä, naqänäŋä äqonäŋinyä. |
23361 | MAT 6:10 | Tqänä miqe, äpänä. Qu qäukuä haqä yätuŋi, Tqä äkinyäŋqeu qänaknä itqäŋuwä-pa, qua täuŋä-pqe, asä ii iqäpŋqeqä. |
23362 | MAT 6:11 | Täŋgaŋi Si buayä hiunji tquenyqe, änätaptŋqeqä. |
23369 | MAT 6:18 | Si iiŋä imäkätŋi, buayä pmua imäknätqäŋiŋqe, ämaqe qu sinyqe maqŋqä iqaŋguwä-qe, tqä Tniqu si hiŋuä mäquŋquä eŋä Iqu kiqä-kiuänä näqŋqeqä. Itaŋi Iqu nätmatqä zä wiqä imä hiŋuä äqunäŋqe, tqä suqä iutaŋä kima ktapäniqeqä.” |
23372 | MAT 6:21 | Tqä kŋuä indqäŋqä imŋitä, äkiŋqä imŋitä nätmatqä äsquenyqe, ‘Ii äŋguiqä. Nyi ämamqänä’ kŋuä äkiyätŋqe, tqä kŋuä indqäŋqe, asä iunä witätŋqeqä. |
23373 | MAT 6:22 | Tqä hiŋui, huiwä iqueqä hiqi-tä eŋqä-paŋiqä. Tqä hiŋui äŋguä äqännä, si ämaqe yätamäkqä wiyquki hitaŋgutqe, tqä huiwä eeqänäŋä imŋi, we äŋguä äkunänä. |
23407 | MAT 7:22 | Hiunji Goti Iqueqä kukŋuä mitqä naqä iŋgaŋi, ämaqä kuapänäŋi tii dpnuwiqä. ‘Naqä Iqukiyä, ne hiŋuä-tqä wäuŋui imäkätanä, dŋä quvqä iquau huätä ändowatätanä, ämaqä mimäkqänäŋä iuŋi imäkätanäŋgaŋi, Tqä yoqetanä imäkmiŋqueqä.’ |
23418 | MAT 8:4 | Itaŋi Jisasi Iqu iqueŋi, “Si äkimeqeŋqe, ämaqeu mätquä panä. Si äwätnä, tqä huiwi ämaqä Goti Iquenyqä hiqäva-imäkqä ique ämotquetnä, Mosisi iqu hiŋuiqänä ätkqä-pa hiqäva imäkiyä. Tqä yaqe qäpu eqeŋqe, ämaqe, näqŋqä iuta hipŋqeqä” ätukqe. |
23425 | MAT 8:11 | Tiiŋä-pqe etqänä. Ämaqä kuapänäŋi mäptqä yapqä iŋgisatä, mäptqä wiqä iŋgisaŋä iqua, qu Goti Qäukuä Yätutaŋä Iqunä miqeu ätimäupu, Aprähamä iqutä, Aisakä iqutä, Jekopä iqutä buayä anä bŋqä quamä pmapnuwiqä. |
23440 | MAT 8:26 | Iwä Iqu, “Täukueqä! Hiqä quuvqä heqiyqe, wäŋqäpiyqä. He ze, suŋqä eŋgiyä?” ätukqe. Itaŋi Iqu yuŋuä iquesä, eqä iquesä, “Iiŋi miqä manyinyqä” tquaŋga, iquaqu ämŋäŋgiyi. |
23441 | MAT 8:27 | Iŋgaŋi ämaqä iqua yäuŋuä ipu, tii ätŋguwi. “Ae! Ämaqä Tqu äkitaŋä änääŋukä? Yuŋuä iqutä, eqä iqutä, Iqueqä kukŋui qätä äwiyqiyiuä.” |
23451 | MAT 9:3 | Ämaqä kukŋuä-suqeŋqä näqŋqä hŋqua, Iqu e tquaŋgi äwipiyi, quwqä kŋuä indqäŋqä imnä tiiŋä indqäŋguwi. “Ämaqä Tqu Goti Hanjuwä Iqu eŋqä-pa timäutŋqä iqiyä.” |
23453 | MAT 9:5 | Nyi iqueŋi, ‘Tqä suqä quvqe huätä ämakmäuqänä’ ätuätmä imäkmqe, yäŋänäqŋqä-täŋunjqä. Itaŋga Nyi iqueŋi, ‘Si ävautnä qaŋä uvä’ ätuätmä imäkmqä-pqe yäŋänäqŋqä-täŋunjqä. Qäquaqu asänäŋi. |
23465 | MAT 9:17 | Tiiŋi iinänjqä. Ämaqä hŋqu wainqä-eqä änyä-häŋä hui yaqueqä huiwä yäuä du mequatimäuqä yäŋqiyä. Iqu e imäkätqe, wainqä-eqä änyä-häŋi, yaqueqä huiwä yäuä iqueŋi äpisätä, qua bu hiquatäuŋqiyä. Yaqueqä huiwä-pqe, qui inä imäknäŋqiyä. Wainqä-eqä änyä-häŋi, qu yaqueqä huiwä häŋä iu iquatimepŋqäuä. Iŋi qäquaqu äŋguänäŋäŋqeqä.” |
23489 | MAT 10:3 | Itaŋga Pilipä ique, Batromi ique, Tomasi ique, Matiu mbqä motauqä ique, Jemisi Aläpiyasi iqueqä hikŋä ique, Tatiyusi ique, Saimonä ämaqä Selotqä iutaŋä ique, itaŋga Jutasi Iskarioti, ämaqä qänaknda Jisasi Ique ämaqä huiziuqä hipa iu qui imäkpŋqä väniqŋqä iquvi. |
23540 | MAT 11:12 | “Jonä asŋä-qäyqä iqu kukŋuä awä ätumiŋqäŋgaŋi, ämaqä yäŋänäqŋqä-täŋä iqua, Goti Qäukuä Yätutaŋä Iqunä miqä iu paqupŋqeŋqe, qu wäuŋuä yäŋänäqŋqä ipŋqä ipäqäkuwi. Täŋgaŋi qu wäuŋuä iiŋi yqänä imäkäpu, Goti Iqueqä miqeuŋi haŋä-iqä kuapänä ävätqäŋäuä. |
23544 | MAT 11:16 | “Ämaqä täŋga äpmeŋuwä iuŋqe, Nyi änäänyä tmqäwä? Tiiŋuaiqä. Ymeqä ququawä aquväqŋqä iu quamä äpmapu, ymeqä huizi iquauŋqä tääqä tiiŋä ätätqäŋuwä-paŋä-quaiqä. |
23549 | MAT 11:21 | Iquauŋi Iqu tiiŋä ätukqe. “Ämaqä Kolasinä pmeqä iquendä, Betsaitä pmeqä iquendä, hiqä haŋä-iqeŋqe, Nyi ‘Oänä’ etqänä. Tiiŋä etaŋgiyä. Nätmatqä ämaqä mimäkqänäŋä di, Nyi heyaqä awä iqisa imäkkqä-paŋi, ämaqä hŋqu Tayä pmeqä iquauätä, Saitonä pmeqä iquauätä awä iqisa imäkqä-säpi, qu qäŋganä tiiŋi ae pmeqäpniŋgä. Quwqä kŋui äkunmäknäpu, suqä quvqe ävquatämäupiyitaŋi, huäqä-huŋqä qäki ämäyäupu, tä wätakiu ae pmeqäpniŋgä. |
23550 | MAT 11:22 | Iiŋiŋqe Nyi he etqänä. Hiunji Goti Hanjuwä Iqu ämaqeuqä suqä iwäsäuniŋqä atäuŋuä ikqeuŋi, heyaqä haŋä-iqe, Tayä pmeqä iquauqätä, Saitonä pmeqä iquauqätäŋi, ämäwqätäuniqeqä. |
23554 | MAT 11:26 | Auä, Apä, Si Tqä-täuä yeeqä imäkndŋqä diŋqä, imäkŋiqä” ätukqe. |
23555 | MAT 11:27 | Tiiŋä-pqä inä ätukqe. “Ŋqä Apiqu nätmatqä eeqänäŋi, Ŋqä hipa täu änjiyqeqä. Ämaqe, Ymeqä Iquenyqä näqŋqe, aaŋqeqä. Apiqunänjqä. Ämaqe, Apiquenyqä näqŋqe, aaŋqeqä. Ymeqä Iqutä, ämaqä Ymeqä Iqu ämotquetŋqä iquatänä, Apiquenyqä näqŋqä eäŋäuä” ätukqe. |
23560 | MAT 12:2 | Parisi hŋqua hiŋuä iiŋä äqumbiyi, Jisasi Ique tiiŋä ätukuwi. “Hiŋuä qunyä! Suqä Tqä ämaqä wäuŋuäŋqä ämotquetqäŋä iqua iquwi, hiunji hapä pmeqäŋga imäkqeŋqe, pmua imäknänä.” |
23571 | MAT 12:13 | I ätuäqetaŋi, Iqu ämaqä hipa quvqä-täŋä iqueŋi, “Tqä hipa jänä imäkinyä” ätukqe. I tquaŋga ämaqä iqu hipa jänä i imäkŋgaŋga, hipae, äŋguäŋgisa änyäŋqä-pa, e iŋgqe. |
23578 | MAT 12:20 | Tuuwä-hiyawä äukinymätä iqaŋgutqä iqua, iqu mäquasqä yäŋqiyä. Hiqi-tä hikui-hikui iqaŋgutqe, iqu maiqupisqä yäŋqiyä. Hea suqä jänäŋi, suqä quvqä iu ämäwqätäuniŋqäŋgaŋqe, iqu wäuŋuä yqänä iqämaŋguäŋqiyä. |
23581 | MAT 12:23 | E äqumbiyi, qokä-apäkä iqua yäuŋuä ipu, “Täukueqä. Ämaqä Dewiti iquesaŋä ne hiŋuä äqunanä äpmeŋquä iqu, qäqutiyä?” ätŋguwi. |
23582 | MAT 12:24 | Parisitaŋä hŋqua kukŋuä tä qätä äwipiyi, tiiŋä ätkuwi. “Ämaqä Tqu, dŋä quvqä iquau huätä ändowatätŋqe, Iqu Belsäpulä, dŋä quvqä iquau miqä iqueqä yäŋänäqŋqä iutanänjqä.” |
23605 | MAT 12:47 | Itaŋi ämaqä hŋqu Iqueŋi, “Hueqä” ätukqe, “Tqä tnatä tuŋgukuatä, Sitä kukŋuä anä tpŋqä yäpaqä täŋgisa ätqäuŋäuä.” |
23650 | MAT 13:42 | Itaŋi qu tä naqänäŋä iu tnämäupnuwiqä. Tä iu tnämäuqaŋguwäŋga, qu kŋuä naqänäŋä äqiyäpu, hiquaŋä maŋgtäsqukuä mäuqäpnuwiqä. |
23658 | MAT 13:50 | Itaŋi qu tä naqänäŋä iu tnämäupnuwiqä. Tä iu tnämäuqaŋguwäŋga, kŋuä naqänäŋä äqiyäpu, hiquaŋä maŋgtäsqukuä mäuqäpnuwiqä” ätukqe. |
23662 | MAT 13:54 | Äväma äwäqe, Iqu kaniqueqä aŋä-himqä iu ätimäuqe, iquauä aŋä aquväqŋqä iu äpaquväqe, ämaqä iuŋi Goti Hanjuwä Iqueqä kukŋuiŋqä näqŋqä äwikqe. Qu Iqueqä kukŋui qätä äwipiyitaŋi, yäuŋuä ipu, “Ämaqä Tqu näqŋqä tä äŋgisa ämeqäwä? Itaŋga änääŋäŋqäwä, Iqu ämaqä mimäkqänäŋi imäkätŋqeuä?” ätkuwi. |
23663 | MAT 13:55 | “Ne Ämaqä Tquenyqe, näqŋqeqä. Iqu ämaqä aŋä imäkqä iqueqä Ymeqä Iqueqä. Itaŋga Mäliya ii, Iqueqä känaiyqä. Iŋi Jemisi ique, Josepä ique, Saimonä ique, Jutasi ique, iqua Iqueqä käŋgukuayqä. |
23664 | MAT 13:56 | Täqiŋi Iqueqä känapqa, nesä anä äyä äpmeŋunä. Iŋi Iqu ii imäkätŋqe, näqŋqe äŋgisa ämeqäwä?” ätŋguwi. |
23668 | MAT 14:2 | Iwä, iqueqä wäuŋuä-wiyqä iquauŋi, tiiŋä ätukqe. “Ämaqä Tqu, Jonä asŋä-qäyqä iqueqä. Iqu qua äptekuwä iuta aŋgumä ävaukqä iqueqä. Iiŋiŋqe Iqu yäŋänäqŋqä-täŋu eä, wäuŋuä ämaqä mimäkqänäŋi, imäkqiyä” ätukqe. |
23681 | MAT 14:15 | Mäptqä äwitŋqä iqaŋgaŋi, Iqueqä wäuŋuäŋqä ämotquamiŋqä iqua äpäupiyi, Jisasi Iqueŋi tiiŋä ätukuwi. “Mäptqe ae äquveqetŋqä iqiyä. Täqiŋi qua avqŋqäqiyä-qae, Si ämaqeuŋi aŋä-himqä ämätŋgäwäŋqä iuŋqä ymisaŋä mbqä ipu bŋqä dowatiyä.” |
23704 | MAT 15:2 | “Äänä etaŋgikä? Tqä ämaqä wäuŋuäŋqä ämotquetqäŋä iqua, suqä atqä-awäka änätapukuwi, qu qui imäkätqäŋuwiuä. Qu buayä bŋqäŋgaŋi, hipa asŋi eqä akiyä iŋqä du, ganä maqŋqä, hipa kiyä mätqetä änätqäŋuwiuä.” |
23719 | MAT 15:17 | “Tiiŋiŋqä he maqŋqätanä? Nätmatqä eeqänäŋi, maŋä iu äpaquvätŋqe, ii tuqä iuŋqä äwitä, iqisaŋi zä-aŋä buŋqä äquveqänä. |
23723 | MAT 15:21 | Jisasi Iqu iqi ävämaŋi, aŋä-himqä Tayätä Saitonätä ämätnäŋqä-täŋä iŋginyqä äukqe. |
23730 | MAT 15:28 | Jisasi Iqu kukŋuä tä qätä äwiyäqe, Iqu kimaŋi tii ätukqe. “Tqä quuvqä heqiyqe, naqänäŋiqä. Nätmatqä si äkiŋgqe, äkimeŋqiyä.” Asäŋgaŋi iiyqä hitqä ii, äŋguä qe imäŋgqe. |
23733 | MAT 15:31 | Itaŋi ämaqe, qu maŋä matqä iqua kukŋuä tqaŋgä, yukä quvqä iqua äŋguä imäŋgaŋgä, yukä ŋŋuä iqua qaŋä uwqaŋgä, hiŋuä pisqä iqua hiŋuä qäŋgaŋgä, hiŋuä äquŋguwi. Hiŋuä iiŋä äqumbiyitaŋi, qu yäuŋuä ipu, “Täukueqä” ätäpu, Goti Hanjuwä Israitqä iquau Miqä Iqueqä yoqe, haqeqä ämamäukuwi. |
23735 | MAT 15:33 | Iqu e tquaŋga, iqua kimaŋi ätukuwi. “Täqiŋi aŋä avqŋqä eäŋqe, ämaqä kuapänäŋä tiiŋä du ymisaŋä vatuŋquä diŋqe, ne bretqe äŋgisa metuŋquäwä?” |
23745 | MAT 16:4 | He qokä-apäkä täŋga äpmeŋuwä iquenä, he apäkä qokiqu äväma qaŋä hiŋgi qŋqä eŋqä-paŋä, quvqä eäpu, Goti Hanjuwä Iqueŋi qänaknä miqä-quenjqä. He ‘Si Tquki eäŋiŋqä ämänätquetnä, wäuŋuä hui imäkiyä’ ändquwä-qe, Nyi wäuŋuä hui mimäkqä imqänä. He näqŋqä mapŋqä hiqŋqe, hiŋuä-tqä Jona iqu qeyqä” ätukqe. I ätuäqe, quŋi äväma äukqe. |
23773 | MAT 17:4 | Ii äqunäpiyiŋqä, Pitä iqu, Jisasi Iqueŋi tiiŋä ätukqe. “Naqä Iqukiyä. Ne täqi äpmeŋque, ii äŋguänäŋiqä. Iŋi Si äkiŋgaŋgutqe, nyi ittäŋä aŋä hŋquaqui-hŋque mätmqänä. Hŋqu Tqäuä. Hŋqu Mosisi iqueqäuä. Itaŋga hŋqu Laisa iqueqäuä” ätukqe. |
23774 | MAT 17:5 | Pitä iqu kukŋuä änä tätqätaŋga, qaquvqä wenyä-huŋqä hŋqu iquauŋi qe äpatqäkqe. Itaŋi qaquvqä iqueqä yäpä imdaŋi, maŋä hŋqu tiiŋä ätukqe. “Tqu Ŋqä Ymeqä Nyi kuapänä änyinätŋqä Iqueyqä. Iquenyqe, Nyi aquvänä kiiŋä itqäŋänä. He Iqueqä kukŋui qätä wipŋqeqä” ätukqe. |
23782 | MAT 17:13 | Iqu iiŋä tquaŋgqeŋqe, iqua näqŋqä tiiŋä ämakuwi. “Tä, Jonä asŋä-qäyqä iquenyqä ätqiyä.” |
23785 | MAT 17:16 | Itaŋga nyi iqueŋi, Tqä wäuŋuäŋqä ämotquetqäŋä iquauŋqä ätuma äpqä-qe, iqua iqueŋi, äŋguä mimäkqä iquwiqä” ätukqe. |
23789 | MAT 17:20 | Iqu kimaŋi tiiŋä ätukqe. “Hiqä quuvqä heqiyqe, aaŋä wäŋqänäŋäpu etaŋgi, he iiŋi änä mimäkqä ipŋqäuä. Nyi naqä-qakuä hitmqeqä. Hiqä quuvqä heqiyqe, zä-guawä piikä wäŋqä isua eŋqä-paŋä etaŋgutqe, he qoqoŋä tqueŋi, ‘Täqisaŋi, näŋiŋqä uvä’ tquaŋguwäŋgaŋi, iqu äwäŋqiyä. He eeqänäŋä iŋi, qeiqinyä imäkpŋqäuä.” |
23804 | MAT 18:8 | Tqä hipaiŋä-qe, yukiŋä-qe suqä quvqeŋqä äkiyqiyämeqaŋgutqe, huätä ätävätnä bi tnämävä. Si iiŋä imäkqaŋgtqe, tqä huiwitaŋä hmbu yuuwä ätänätqä-qe, si suqä quvqä iiŋi mimäkqä iŋä-qae, häŋä-pmeqe ämatŋqinyä. Si iiŋä mimäkqä iqaŋgtqe, huiwä yuuwä matäŋqä-qe, qu si tä maisquä iŋqä iu ktnämäupnuwiqä. Huiwä hmbi yuuwä täŋqe, haŋä-iqä ii, wäŋqäpiyqä. Tä duŋqä uwqe, haŋä-iqä naqänäŋiqä. |
23805 | MAT 18:9 | Tqä hiŋui suqä quvqeŋqä äkiyqiyämeqaŋgutqe, huätä ätqoätnä bi tnämävä. Si iiŋä imäkqaŋgtqe, hiŋuä hŋqunä äqännä, häŋä-pmeqe ämatŋqinyä. Si iiŋä mimäkqä iqaŋgtqe, hiŋuä hŋquaqu yqänä qänätaŋgnä, qu si tä maisquä iŋqä iu ktnämäupnuwiqä. Hiŋuä hŋqunä qŋqe, haŋä-iqä ii, wäŋqäpiyqä. Tä duŋqä uwqe, haŋä-iqä naqänäŋiqä. |
23811 | MAT 18:15 | I ätuätäqäŋgaŋi, Iqu kukŋuä hui-pqe inä ätukqe. “Tqä quuvqä anä heqiyqä iqu si quvqä ikitqueqaŋgutqe, si iquenyqä äwätnä, qeeqä-qeuänä äpmanyä, iqueqä suqä imäkätqeŋqä kukŋuä ätäsinyä, kukŋuä jänä imäkiyäŋqä yamwiqä inyqä. Iqu saqä kukŋui qätä kiyqaŋgutqe, si tqä näueqä iqueŋi aŋgumä itmenyä. |
23841 | MAT 19:10 | Iqueqä wäuŋuäŋqä ämotquamiŋqä iqua, qu kukŋuä tä qätä äwipiyi, Iqueŋi tiiŋä ätukuwi. “Täukueqä! Ämaqä hŋqu Si ätŋä täuŋi qänaknä itä, iqueqä apäkitä anä äpmamitätqe, iqu haŋä-iqä naqänäŋä ämattqiyenäŋqiyä. Suqä apäkä mämeqä iqe, ämäwqätäuänä.” |
23850 | MAT 19:19 | Tnaqä-tnuŋuau yäpä iqi qänaknä iqätŋqe. Itaŋga tqä-täuŋqä äkinyätŋqä-paŋi, ämaqä si-täŋä qäqiqiŋä iquauŋqe, asä ii kinyätŋqeqä.” |
23874 | MAT 20:13 | Wäuŋuä kaniqu qätä iiŋä äwiyäqe, ämaqä iquautaŋä hŋqueŋi tiiŋä tuäŋqiyä. ‘Näueqä iqukiyä. Nyi siŋi, quvqä miktqueqä iqänä. Täŋga ziŋuitäŋi, ye mbqä huätäkŋqeŋqä “äŋguiqä” ätquee. Qäyutanä? |
23879 | MAT 20:18 | “Qätä nyipiyä. Täŋgaŋi ne Jerusälemäŋqä äyätanä, äyä ätqeyqunä. Yäŋiŋi, Ämaqeuqä Ymeqä Ekqä Iqueŋi, qu hiqäva-imäkqä naqä iquauqätä, kukŋuä-suqeŋqä näqŋqä iquauqätä, hipa iunä wipŋqäuä. Itaŋga iqua Iqueŋi, kukŋuä ämitäpu, ‘Iqu äpäkonätŋqeqä’ tpŋqäuä. |
23905 | MAT 21:10 | Jisasi Iqu Jerusälemä yäpä iŋgisa peyqaŋga, ämaqä aŋä-himqä iutaŋä iqua, yäuŋuä ipiyi, yatŋqä hiŋginäwa, “Ämaqä Tqu, äsqukuä?” ätukuwi. |
23911 | MAT 21:16 | Itaŋi qu Jisasi Iqueŋi, yatŋqä tiiŋä qe äwikuwi. “Tääqä tä tqaŋguwi, Si qätenä äwiyätnä, hiŋuinä äqunäŋnä?” Kimaŋi Iqu tii ätukqe. “Auä, itaŋgi änääŋäŋqäwä? He kukŋuä Dewiti iqu Goti Ique ätukqä tä, a matäuqä itqäŋuwäta? Si ymeqä wäŋqänäŋä isua, Tqä yoqe haqeqä makmäupŋqä ämotquetqäŋiqä.” |
23939 | MAT 21:44 | Itaŋga ämaqä, Hikä Tqueqä haqeqi äpäknätqe, iqu qui imäknäŋqiyä. Ga Hikä Tqu haqä yätqä äwämitätqe, ämaqä hŋqueqä haqeqi äpäknätqe, iqueŋi guipäyäuŋqiyä” ätukqe. |
23957 | MAT 22:16 | Qu iquauqä wäuŋuäŋqä ämotquamiŋuwä hŋquautä, ämiqä naqä Heroti iqueŋqä äwinyämiŋqä hŋquautä Jisasi Ique tii tupŋqä ändowatkuwi. “Ämotqueqä Iquki, ne näqŋqä eäŋunä. Si kukŋuä naqä-qakuä Tqukiyqä. Itaŋga Goti Hanjuwä Iqueqä suqeŋqe, Si qokä-apäkä iquau naqä-qakuä ämotquetqäŋä qäyuŋä-qe, Si ämaqä hŋquenyqä zä miqä itnä, yoqä-täŋä iquautä, yoqä maeqä iquautäŋi, kukŋuä asänäŋi ätuätqäŋiqä. |
23985 | MAT 22:44 | ‘Naqä Hanjuwä Iqu, ŋqä Naqä Ique tii ätukqeqä, “Nyi Tqä himä-wiuŋqä iquauŋi, Saqä yäpä iqi pmuatekimniqäŋgaŋqe, Si Nyaqä hipa ämuaŋgisa pmatŋqinyä” ätkqeqä,’ ätätä äqäkqeqä. |
24026 | MAT 23:39 | Itaŋga Nyi he tiiŋä etqänä. Täŋgata tiiŋi, he hiŋuä maŋqäŋqä ipŋqäuä. Qänakndaŋi he kukŋui, ‘Ämaqä, Goti Naqä Iqueqä kukŋuä awä tuätŋqä pätqätaŋgqä Iqueŋi, Goti Iqu äŋgui iwimäkäŋqiyä’ ätpqäŋgaŋi, he aŋgi hiŋuä ŋqämbnuwiqä” ätukqe. |
24029 | MAT 24:3 | Iqu qoqoŋä Olipäŋqä äwätä pmetaŋga, Iqueqä wäuŋuäŋqä ämotquamiŋqä iquanä Iquenyqä äpäpu, yatŋqä tiiŋä qe äwikuwi. “Nätmatqä Si ne änatŋi, hea äkŋga timäuniqä iiŋqe, awä natiyä. Si aŋgumä quveptŋiŋqätä, qua tä qäpu hiäniqŋqätäŋi, ‘Täŋga timäuŋqiyä’ kŋuä neyätŋqä iiŋqe, ne hiqŋqä äkisque qunaniŋquäwä?” ätukuwi. |
24070 | MAT 24:44 | Iiŋiŋqe, he-pqe näwinyä imäkmbu pmapiyä! Hea hŋqueŋi, he ‘Täŋgaŋqe mapqä yäŋqiyä’ kŋuä indqänätqätaŋguwäŋgaŋi, Ämaqeuqä Ymeqä Ekqä Iqu äpäŋqiyä” ätukqe. |
24090 | MAT 25:13 | Tiwiqä e ätuäqetaŋi tii ätukqe. “Iŋitaŋi, hiqä Naqä Iqu äkŋgati päniqeŋqe maqŋqä eäŋuwä-qae, he näwenyä imäknäpu äŋguänä mimbiyä.” |
24118 | MAT 25:41 | Iŋgaŋi Iqu ämaqä hipa qunamäuqäŋgisa tqäutaŋguwä iquau tuäniqeqä. ‘Henyqe, Ŋqä Apiqu, “Qu qui imäkmbŋqäuä” ae ätkqeqä. He tä maiusqänäŋä äsäŋqeuŋqä huätä upuiyä. Tä äsäŋqä iqu, Setänä iqueŋqätä, iqueqä eŋätqä iquauŋqätä näwenyä äsänä. |
24141 | MAT 26:18 | Iiŋä tquaŋguwäŋga, Iqu tii ätukqe. “He aŋä-himqä yäpä iŋgisa äpaquväpu, ämaqä iiŋä ique hiŋuä äqumbiyi, tii tupiyä. ‘Ämotqueqä iqu “Tupiyä” ätätä änandowatqiyä. “Hea Apiqu Nyinyqä atäuŋuä ikqe, ae qäqiqi quvepqaŋgi, Nyitä Ŋqä ämaqä iquatä, hiunji naqänäŋä Pasopa iutaŋä ymisaŋä natuŋque, tqä aŋä iu naŋqunä” ätqiyä,’ tupiyä” ätukqe. |
24149 | MAT 26:26 | Iqua ymisaŋä äŋgmanäpiyäŋga, Jisasi Iqu bretqä hŋqu ämeqe, Goti Hanjuwä Ique “äŋguiqä” ätuäqe, äkutätä, wäuŋuäŋqä ämotquamiŋqä iquau ävqäwätä, ätukqe. “He ämepu biyä. Tä Ŋqä huiwiyqä.” |
24151 | MAT 26:28 | Tä Ŋqä häŋeqä, he yätamäkqä heyätŋqä kukŋuä guä mäsäuŋqä iiyqä. Ämaqä kuapänäŋä iquauqä suqä quvqe, huätä mamäutŋqe, Nyaqä häŋeqe, iuäŋqiyä. |
24154 | MAT 26:31 | Iŋgaŋi Jisasi Iqu iquauŋi ätukqe. “Täŋga heatqeuŋi, nätmatqä nyimeqaŋgutqetaŋi, heqä Nyinyqä quuvqä heqiyqe, mändi päwiŋqiyä. Ii Goti Hanjuwä Iqueqä bukä iuŋi, tiiŋä ätä äqänäŋqä-payqä. ‘Nyi sipsipqä-miqä ique päkmqänä. Iiŋä imäkqaŋgmdqäŋga, sipsipqä iqua zä im-imä wepnuwiqä.’ |
24165 | MAT 26:42 | Iqu aŋgumä äväma äwäqe, tääqä tiiŋä ätukqe. “Ŋqä Apiquki, häkä haŋä-iqä-täŋä tqu, huätä mändautŋqä etaŋgutqe, kiqä haŋä-iqe, Tqä äkiŋqä iunä mamqänä.” |
24171 | MAT 26:48 | Qu änyä upŋqä imäknäpiyäŋgaŋi, täkqä-tqä iqu, huiziquauŋi tii ätukqe. “Nyi ‘Ämaqä Tqueyqä’ etätmi, kikiyä äwuŋgundi, he Iqueŋi a kiqätpŋqe.” |
24175 | MAT 26:52 | I imäkqaŋga, Jisasi Iqu iqueŋi tii ätukqe. “Tqä ipäqäyuŋi, kiqä aŋä iu aŋgi qupuiseyä. Ämaqä ipäqäyuŋä itä mäkä äumbqä eeqänäŋä iqua, ipäqäyuŋä iutanä päkombnuwiqä. |
24184 | MAT 26:61 | Qänakŋi, ämaqä hŋquaqu äpäsinyä, tii ätukiyi. “Ämaqä Tqu, ‘Nyi Goti Hanjuwä Iqueqä hiqäva-imäkqä aŋi äpnetmä, hiunji hŋquaqui-hŋquenyä aŋgi mätmqänä’ ätkqeqä” ätukiyi. |
24188 | MAT 26:65 | Käyäpasi iqu i tqaŋgi äwiyäqe, äwqä tnäŋä wiŋgaŋgi, iqueqä gquä quäuqä äpisätä, tii ätukqe. “Iqu Goti Hanjuwä Iqu eŋqä-pa timäutŋqä tqaŋgi, äyä äwiyäŋunä. Ne Ämaqä Tqueqä suqeŋqä awä natpŋqe, ämaqä hŋquauŋqä qävqä miqä yatuŋqueqä. |
24202 | MAT 27:4 | Iquau äwimeqe, tiiŋä ätukqe. “Nyi suqä quvqä ae imäkqeqä. Ämaqä nyi he etapqä Iqu, suqä quvqä mimäkqä itŋqä-queqä.” I tquaŋga, qu kimaŋi, “Ii nätmatqä neqä hmanjqä. Tqä dutanänjqä” ätukuwi. |
24222 | MAT 27:24 | Pailoti iqu qokä-apäki, iqueuä kukŋui qätä mäwiyqä ipu, mäkä naqä timäutŋqänäŋä ikutäŋgaŋgi näqŋqä eäqe, iqu eqä hui ämeqe, iqueqä hipae, qokä-apäkä iquauqä hiŋuä iqisa asŋä äqäŋgqe. Iiŋä itä, tiiŋä ätukqe. “Ämaqä Tqu äpäkonätä häŋeqä iuätŋqä iqe, ŋqä hmanjqä. Ii hiqeqä.” |
24235 | MAT 27:37 | Iqueqä nyuäŋä haqeqäŋi, qu kukŋuä ämitkuwä iqu ätäpu äqiyekuwi. “Tä Jisasi, Israitqä iquauqä Ämiqä Naqä Iqueqä.” |
24238 | MAT 27:40 | “Si, ‘Nyi hiqäva-imäkqä aŋi äpnetmä, hiunji hŋquaqui-hŋquenyä aŋgi mätqunjqä’ tqä-qukiyqä. Iŋi Si Tqä-täuä yätamäkqä yqä inyä. Si Goti Hanjuwä Iqueqä Ymeqä Iquki etaŋgutqe, zä-huätatä äunäŋitaŋi, äyaqäsqäŋga biyä” ätukuwi. |
24245 | MAT 27:47 | Ämaqä qäqiqi ätqäumiŋuwä hŋqua, kukŋuä tä qätä äwipiyi, “Ämaqä Tqu, Laisa iquenyqä tääqä ätqiyä” ätkuwi. |
24252 | MAT 27:54 | Mäkä-iqä Jisasi Ique hiŋuä äqumbu äpmamiŋuwä iquatä, quwqä ämiqä iqutä, qua yäuŋuä-yäuŋuä iqaŋgqetä, nätmatqä ätimäuqaŋgqetä hiŋuä äqumbiyi, zä kiiŋä wiŋgaŋgi, tiiŋä ätŋguwi. “Naqä-qakuänänjqä. Ämaqä Tqu, Goti Hanjuwä Iqueqä Ymeqä Iqueqä.” |
24270 | MAT 28:6 | Iqu hiŋuiqänä ätkqä-pa, ae ävauqeqä. Täqi mäwiqä eänä. Iqu äwiŋqeu qunyiyäŋqä binyqä. |
24271 | MAT 28:7 | Itaŋga qe maqänä äwäsinyä, Iqueqä wäuŋuäŋqä ämotquetŋqä iquau tiiŋä suinyqä. ‘Iqu qua äptequwä iutaŋi ae ävauqeqä. Tiiŋä-pqä inänjqä. Iqu heŋi hiŋuiqä eväma, Galili iuŋqä äwqiyä. He Ique hiŋui, iu qumbŋqäuä ätqiyä’ suinyqä. Nyi kukŋuä tä hitmqä äquvepqeqä” ätukqe. |
24311 | MRK 1:27 | Iiŋä timäuqaŋgqeŋqä yäuŋä ipu, “Tä änääŋqäwä? Ämaqä Tqu, squä-täŋä-qutiyä? Iqu yäŋänäqŋqä-täŋä-qu eä, kukŋui, änyä-häŋä huitaŋä hui änatqiyä. Iinä ma, Iqu dŋä quvqä-pqä duŋi, ‘Huätä timäupiyä!’ tquaŋgqe, qu Ique qätä äwiyqäuä” ätŋguwi. |